Identitātes pārvaldība ir sarežģīts process, kas ietver personu identifikāciju, autentifikāciju un autorizāciju, lai piekļūtu sistēmām, tīkliem un lietojumprogrammām. Ir ieviesti dažādi spēcīgi digitālās identitātes risinājumi, lai samazinātu krāpšanas, identitātes zādzību un datu pārkāpumu risku. 

Daudzi uzņēmumi izmanto decentralizētas, uz blockchain balstītas pieejas identitātes pārvaldībai, izmantojot šīs tehnoloģijas nodrošinājumu pret viltojumiem. Šajā rokasgrāmatā mēs apskatīsim dažus nozīmīgus piemēram, kā blockchain tiek izmantota identitātes pārvaldībā: 

• Kāpēc identitātes pārvaldība ir tik svarīga 
• Kā darbojas uz blockchain balstītas ID sistēmas
• Pašsuverēnās identitātes popularitāte
• Blockchain reputācijas vērtēšanas sistēmas
• Dēmonu maku izmantošana darījumu automatizēšanai
• Mikromaksājumu pārvaldība
• Uz digitālo identitāti balstīti abonementi
  

Kāpēc identitātes pārvaldība ir tik svarīga

Kā jūs pierādat, ka esat tas, par ko uzdodaties? Un kādus pasākumus organizācijas, tostarp valdības, var veikt, lai apstiprinātu identitāti savās digitālajās sistēmās? Precīzāk, kāpēc identitātes pārvaldībai tik liela nozīme? 

Tāpat kā jūs nebūtu apmierināti ar domu, ka svešinieks pērk automašīnu vai paņem kredītkarti uz jūsu vārda, valdības un uzņēmumi nevēlas savās sistēmās ievadīt nepārbaudāmus datus. Tas pats attiecas uz viņu iekšējiem procesiem: piekļuvei noteiktiem resursiem jābūt tikai pilnvarotām personām un sistēmām ir jāzina, kas, kam un kad ir piekļuvis. 

Lieki piebilst, ka organizācijas ļoti nopietni uztver klientu informācijas drošību. Šī informācija var ietvert lietotājvārdus, paroles, zvanu ierakstus, darījumu un kredītvēstures, medicīnisko informāciju un citus jums unikālus datus. 

Identitātes pārvaldībā izšķiroši svarīgi ir privātuma aspekti, un tas jo īpaši attiecas uz valdības izdotiem dokumentiem, piemēram, pasēm un autovadītāja apliecībām. Dzimšanas apliecības ir piemērs identitātes apliecinājumam papīra formātā pirms digitālās identitātes pārvaldības laikmeta. 

Datu pārkāpumi ir nopietns drauds identitātes drošībai, jo hakeri tumšajā tīklā bieži pārdod zagtu personas informāciju (vārdus, e-pasta adreses, paroles utt.). 2019. gadā vien hakeri piekļuva vairāk nekā 7,9 miljardiem patērētāju ierakstu, tostarp personas un finanšu datiem. Nav brīnums, ka šāda veida kiberuzbrukumi tiek uzskatīti par lielu risku globālajai stabilitātei. 

Visas šīs bažas rada problēmu, ko var atrisināt, saglabājot digitālo identitāti blokchain jeb blokķēdē. 

Kas ir blockchain nodrošināta identitātes pārvaldība 

Blockchain identitātes verifikācija, kuras pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, sniedz izcilu risināju identitātes un piekļuves pārvaldības (IAM) tirgum, nodrošinot digitālo ID drošu glabāšanu un pārvaldību gan uzņēmumiem, gan galalietotājiem. Papildus tam, ka šī tehnoloģija ļauj novērst milzīgus datu pārkāpumus, tā varētu cilvēkiem ļaut saglabāt kontroli pār savu digitālo identitāti (pazīstama kā pašsuverēnā identitāte). 

Var šķist, ka blokķēdes ID sistēmas ietver digitālo identitāšu glabāšanu blokķēdē. Tomēr tas ir kas daudz vairāk — par to visu šajā rokasgrāmatā. 

Pēdējos gados ir parādījušies vairāki blokķēdes identitātes risinājumi, kas tiek izmantoti arī valdības līmenī. Piemēram, 2018. gadā Pasaules pārtikas programma (WFP) izmantoja uz Ethereum balstītu ID sistēmu humānās palīdzības sniegšanai. 

Tikmēr ID2020 iniciatīva ir globāla partnerība, kuras mērķis ir uzsākt nākamo ID pārvaldības laikmetu. Tās aliansē ietilpst BLOK Solutions un Accenture, divi jaunuzņēmumi, kas specializējas blockchain digitālās identitātes pakalpojumos. 

Saskaņā ar Allied Market Research ziņojumu blockchain identitātes pārvaldības risinājumu tirgus vērtība 2018. gadā bija tikai 107 miljoni USD un paredzams, ka 2026. gadā tā pieaugs līdz 11,46 miljardiem USD. 

Un, šķiet, ka tieši valdības, veselības aprūpes un mazumtirdzniecības uzņēmumi būs galvenie šīs pārsteidzošās izaugsmes virzītāji turpmākajos gados. 

Pašsuverēnās identitātes popularitātes pieaugums

Pašsuverēnā identitāte (SSI) raksturo digitālo identitāti, ko kontrolē pats lietotājs un kas šim lietotājam pieder.

SSI saglabā personu tiesības atklāt dažādus savas identitātes aspektus dažādos domēnos un kontekstuālos iestatījumos. Citiem vārdiem sakot, par datu izmantošanu atbildīgas ir pašas personas, nevis uzņēmumi, kuru veidlapas viņi aizpilda tiešsaistē. Pašsuverēnās identitātes tiek glabātas lokāli lietotāja viedtālrunī vai izplatītas blokķēdes tīklā. 

Līdzīgi kā digitālā pase, SSI sistēma izmanto decentralizētus identifikatorus (DID), lai nodrošinātu pārbaudāmas, decentralizētas digitālās identitātes. DID ir verificējamo akreditācijas datu (VC), piemēram, lietotājvārdu vai paroļu, kriptogrāfisks līdzinieks. 

Sovrin ir atvērtā pirmkoda tīkls, kas ļauj tiešsaistē pārvaldīt digitālos ID. Šī bezpeļņas organizācija, kas izveidota, lai “attīstītu pašreizējo slēpto identitāšu, bezgalīgu paroļu un nedrošu datubāzu sistēmu, nodrošina vienkāršu un drošu identitātes verifikāciju visu mūžu. 

Sovrin tīkls sastāv no sadalītiem serveru mezgliem, kurus mitina un administrē virkne uzticamu vienību, ko sauc par Stewards. Katrā mezglā ir virsgrāmatas kopija, kas pārbauda tīklā izsniegto akreditācijas datu derīgumu. Izmantojot Sovrin, organizācijas var izvairīties no milzīga datu apjoma uzglabāšanas, kurus turklāt var ļoti viegli nozagt.

GlobaliD ir vēl viena platforma, kas nodarbojas ar pašsuverēnu identitātes izdošanu. GlobaliD identitātes sastāv no vārda un galvenajiem datiem, kas definē lietotāju. Tās var ietvert parasto identifikācijas informāciju, piemēram, vārdu, dzimšanas datumu un adresi, kā arī sarežģītākus identifikatorus, piemēram, biometrijas datus, GPS datus un sociālo tīklu profilus.

Global iD ieviešana palīdz uzņēmumiem pārliecināt lietotājus, ka viņiem rūp personu privātums, jo ne GlobaliD, ne kāds no tā partneriem nevar apskatīt datus bez nepārprotamas lietotāja piekrišanas. 

Blockchain reputācijas vērtēšanas sistēmas

Blockchain izmantošana digitālās identitātes izveidē un glabāšanā ir radījusi ideju par reputācijas vērtēšanas sistēmu, ko lietotāju pārbaužu nolūkos varētu izmantot finanšu un citas iestādes. 

Shyft Network ir jaunuzņēmums, kas aktīvi pēta uz blockchain balstītu identitātes risinājumu, kas nodrošina bāzes slāņa identitātes anonimizāciju un KYC datu enkurošanu. 

Shyft piešķir lietotājiem un uzņēmumiem tā sauktos “uzticamības rādītājus”, kas atspoguļo viņu reputāciju un uzticamību. Publiskajam blockchain protokolam, kas dažādās ekosistēmās apkopo uzticamus datus, Shyft ir vienkāršs princips: “Datiem ir vērtība, un indivīdi ir pelnījuši kompensāciju par to kopīgošanu.” Šim nolūkam tīkls piedāvā lietotājiem saskarni, ar kuras palīdzību ikviens var skatīt un pārvaldīt mijiedarbību ar saviem datiem un nopelnīt atlīdzību par to kopīgošanu. 

Dēmonu maki un darījumu automatizācija

Interneta banku darbība ir atkarīga no tā, vai lietotāji saglabā pieteikšanās informāciju, piemēram, lietotājvārdu un paroli, un daudzas bankas uzstāj, ka kontu īpašniekiem jāizmanto īpaša rokas ierīc darījumu autorizēšanai un noslēgšanai. Visas šīs darbības ļauj bankai pārbaudīt konta turētāja identitāti. 

Blockchain pasaulē kriptovalūtas darījumu verifikācijai tiek izmantotas privātās atslēgas. Savukārt demonu maki ir rīki, ko izmanto, lai automatizētu darījumu pieprasījumu autorizāciju uz un no blokķēdēm, piemēram, spēļu platformu Enjin. Bez dēmona maka būtu nepieciešams parakstīt katru spēļu blokķēdes darījumu, izmantojot kriptovalūtas maku.

Lai vienkāršotu šo procesu, dēmona maks pārvalda Ethereum adresi, kas saistīta ar Enjin platformas identitāti; kad darījums tiek iesniegts, izmantojot Enjin, dēmona maciņš to saņem, paraksta un nosūta atpakaļ Enjin. 

Uz privātumu vērstā kriptovalūta Monero paļaujas uz dēmoniem, lai sazinātos ar tīklu un informētu maka īpašniekus par jauniem darījumiem. 

Uz digitālo identitāti balstīti mikromaksājumi un abonementi

Lai gan uz ID balstītas maksājumu sistēmas un abonēšanas pakalpojumi joprojām ir attīstības sākuma stadijā, blockchain piedāvā milzīgu potenciālu. Piemēram, iedomājieties, ka varat ne tikai piekļūt rakstiem maksas mājaslapā, piemēram, New York Times, bet arī izdarīt to bez reģistrēšanās.

Tā vietā, lai nodotu savu vārdu un e-pasta adresi izdevējam, kurš pēc tam šos datus saglabātu centralizētā datubāzē, jūs varētu piekļūt rakstam, izmantojot verificētu digitālo ID, un pēc tam samaksātu par to ar kriptovalūtu vai papīra naudu. 

Uz digitālo ID balstītas sistēmas varētu izmantot arī, lai automatizētu un apmaksātu abonēšanas pakalpojumus neatkarīgi, vai veicat samaksu par fiziskām precēm, piemēram, mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļiem vai digitāli priekšmetiem, piemēram, SaaS programmatūrām vai tiešsaistes mācību materiāliem. 

Starp daudzajiem interesantajiem projektiem, kuru mērķis ir integrēt digitālās identitātes un maksājumu pasauli, īpaši vērts pievērst uzmanību Mastercard un Idemia kopprojektam. Šie uzņēmumi ir izstrādājuši valsts izdotu ID ar integrētiem maksājumu akreditācijas datiem, kas pazīstama kā konverģētā karte. Konverģētā karte ir iecerēta kā risinājums, lai efektīvi izmaksātu tādus līdzekļus kā, piemēram, bezdarbnieka pabalstus. Tā ir vērā ņemama inovācija, kas nodrošina finansiālu atvieglojumu saņemšanu cilvēkiem, kam tie ir paredzēti.

Tikmēr Rietumāfrikā pilnībā jauna identitātes platforma cenšas integrēt vakcinācijas ierakstus, biometrisko digitālo identitātes sistēmu un maksājumu sistēmu. Galaprodukts saskaņā ar True Stamp izpilddirektora Gareta Dženera teikto būs “neatgriezenisks neidentificējamu personas datu sistēma”, kas “aizsargās privātumu, samazinās ļaunprātīgas izmantošanas iespējamību un ļaus efektīvi reģistrēt datus, ja nepastāvēs cita veida juridisko ierakstu iespējas”.

Kas tālāk?

Skaidrs, ka, runājot par blockchain, mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta potenciāla izmantošanu digitālajās ID sistēmās, esam tikai pašā sākuma posmā. Uz blockchain balstīta identitātes pārvaldība turpmākajos gados būs aizraujoša izpētes joma, un no ražošanas līnijas tiks izlaisti vēl prātam neaptverami futūristiski risinājumi. 

Mūsdienās izplatītākais blockchain tehnoloģijas lietojums ir kriptovalūta, taču tai ir arī daudz citu lietošanas veidu, sākot no piegādes ķēdes uzraudzības un e-balsošanas līdz autoratlīdzības izsekošanai, datu drošībai un identitātes pārvaldībai.